mājupceļš

No Fēsas dodamies uz Šefšauenu, in your book, kā to sauc marokāņi (atsaucoties uz rough guide vai lonely planet), rakstīts, ka te ir skaistākā medina valstī, un tā arī šo vietu atceros no iepriekšējām reizēm, mazām zili baltām mājām, bet vietām stilistiski atstāts kāds brūngans un nekrāsots stūrītis. Atmiņa gan māk drusku mānīties, jo biju pārliecināts, ka mazās, skaistās, vientuļās ieliņas rotā tikai tantiņas un varbūt kāds bērnu bariņš, tomēr tās patiesībā tā piebāztas ar tūristiem, ka grūti telefona skatu meklētājā ieraudzīt kadru, kur kāds jau negrozītos priekšā. 

                                                                    Foto - Dita Ābola

Tālākajā ceļā, kas beidzot ved cauri apelsīnu dārziem un zaļiem laukiem, mūs aptur policists ar tādu kā putnu vērotāja binokli uz statīva, objektīvs gan diezgan īss, laikam zaļais busiņš ne pārāk liels tajā viņa okulārā izskatās, ceru, ka Leicas optika un vismaz krāsas kā dzīvē. Apturēšanas iemesls, ātrums — par lielu, ne par mazu, tā ir jau ceturtā reize četru braucienu laikā 12 gadu periodā, kad nākas noklausīties audzinošu uzrunu. Kad tika pārjautāts monsieur, quelle est la procédure?, policists norāda virzienu, lai turpinām ceļu, bet man tiešām kļūst drusku neērti, jo samaksājot sodu, vari valsts kasē ieskaitīt naudu un nomazgāt sirsniņu, bet tagad jājūtas vainīgam un vēl parādniekam.

Kopsummā marokāņi brauc apzinīgi, tikai apļos taisa bardaku un naktīs dažreiz pilsētās neieslēdz gaismas, bet dažiem varbūt tādu nemaz nav. Neatceros, kurā pilsētā, bet reiz man garām pabrauca mašīna ar daļēji pavērtām šofera durvīm, izrādās, priekšā sēdēja trīs personas un tā trešā nezin kāpēc bija izvēlējusies šofera beņķi, tā kā vietas nepietika, nācās nedaudz pavērt durvis, bet varbūt viņi abi bija šoferi, viens taisīja kreiso, otrs labo pagriezienu, un gan jau arī pedāļus bija kaut kā sadalījuši.

Pirms Tanžeras autobāņa malā deg BMW x5, mums vēl vairāk nekā 4000 km līdz mājām, nav iedrošinoši, policisti negrib laist garām, sakot, ka explosive, bet mēs kaut kā aizšmaucam un, kad mašīna ir tieši blakus, pat caur aizvērtajiem logiem var sajust lielu karstumu. Prāmi nenokavējam, šoreiz gan mašīnu un cilvēku ir vairāk un mums nav jājūtas vainīgiem, ka tas viss uz kapteiņa rēķina.

Seviļa uz mani paskatījās no apbružātas bilžu grāmatas pie inventāra vīra Tubkala pakājē, tagad atbraucu novērtēt šo vietu, noliekam mašīnu priekšpilsētā un ar velosipēdiem dodamies centra virzienā, garām slīd parki un greznas pilis, gar Gvadalkiviras upi nonākam 1992. gada world expo izstādes vietā, teritorijā ar puspamestiem parkiem, pilnīgi pamestām mājām, izkaltušiem gaisa dārziem, strūklakām ar un bez ūdens, raķetes kopiju un pavadoni izmērā 1:1. Noķeru jokainu sajūtu, jo tepat, dažu kilometru attālumā, ir tūristu un vietējo pārpildītas ielas, kafejnīcas, autostāvietas un upe palienas jauki iekoptais zālājs.

                                                                     Foto - Dita Ābola

Dodamies atpakaļ uz busu, bet īstas pārliecības nav, izmēģinām dažādas metodes, pēc kartogrāfiskā materiāla apstrādes nonākam pie secinājuma, ka iespējami trīs ceļi, sliktākajā gadījumā četri. Īstā bija trešā no meklētajām ielām, pilnīgi nemaz nelīdzinoties vietai, kur mašīna tika atstāta, varbūt kāds bija nozadzis vietu, nevis pārdzinis mašīnu.

Atpakaļceļā ieplānoti vairāki muzeji — pēc Marokas nemuzejības tiešam ir bauda pavadīt pāris stundas, skatoties uz pārdomāti vāktām un dažādos veidos aprakstītām lietām. Vispirms auto muzejs Salamankā, pēc tam burvīgi vilcieni Mulhausā. Vienu nakti paliekam Freiburgā, kurā mūsu izmitinātājs jau paguvis pārvākties un jaunajā dzīvoklī sācis tomēr atkritumus šķirot, un tad dodamies Vācijas vidienē uz planieru muzeju. Kur tieši tas ir, nav iespējams īsti pateikt, jo uznāk necaurredzama migla.

Un tagad, jau pēdējās rindas rakstot Kauņas Soprano ielas dzīvoklī, kur kāds bez manas ziņas ir pamanījies nomainīt slēdzenes atslēgu, pievērsīšos skaitļiem. Tātad kopā tika nobraukti 14 000km, izlasītas 3 grāmatas, 5 Rīgas laiki, 2 Mūzikas saules, 1 Ilustrētā Zinātne un 1 Ilustrētā Vēsture, noskatīta 31 seriāla “Quantico” sērija, sasista 1 mugura, nopietni traumēts 1 pirksts, antifrīzs 1 l, motoreļļa 1,5 l, degviela vidēji 7 l/100 km, iztērēti 2300 eiro, nolaivoti 6 km, ar velo nobraukti ap 100 km, nostaigāts nezināms daudzums.