sestdiena, 2025. gada 26. jūlijs

Beigušies zirnekļi

 

Uz laivas ir daudz zirnekļu, viņi ir žiperīgi un ražīgi, izlienu no ūdens un hop, priekšā jau tīkls. Te ir arī mušas. Bet viena bija īpaša. Viņa bija kopā ar mani vairākas dienas, nevarēju nosist ne ar Rīgas Laiku, ne Ilustrēto Zinātni, varbūt arī negribēju. Viņa mācēja tādu triku – izlidot caur priekšējo lūku un uzreiz pa durvīm atpakaļ kajītē, to viņa varēja veikt vairākas reizes pēc kārtas, liekas, apzināti mani ķircinot. Vienu dienu viņa pazuda, parādījās citas, jauneklīgas, bezjēdzīgas, bez jebkādām intelekta pazīmēm. Kad nezināmu iemeslu dēļ izbeidzās visi zirnekļi, laivu pārņēma mazi kaitēkļi, visvisādi lidoņas, cietspārņi, taisnspārņi, apaļspāņi un bezspārņi, tas bija uz robežas ar neciešami, nebūtu brīnums, ja kāda cecemuša vai malārijas ods pa vidu. Iespējams, zirneklļi pārēdās, varbūt kādudien atradīsies resnas zirnekļu fosīlijas. Un šis laikposms tiks nodēvēts ne jau par Homosapienēru, bet gan par Arachniēru.

Vakaros pirms aizmiegu, pusnomodā kontrolēju pašizdomātu titāna zemūdeni, no kuras var pacelties arī gaisa drons, kas izlūko vietas, kur var piezīsties elektrībai, piemēram, var palīdzēt atvilkt lādēšanās vadu. Gaisa drons arī nodrošina izlūkinformācijas nodošanu, kad tuvojas kāds nevēlams interesents utml. Parasti necik tālu savās fantāzijās netieku, jo iemiegu. Sapnī kopā ar Franku Hercu strādājām pie septiņu sēriju filmas par latviešiem. Neraksturīgi, ka tās bija spēlfilmas, Franks bija vecs un dažādu slimību nomocīts, bet ar filmām viņam gāja labi, nav īsti skaidrs, kāda tajā bija mana loma. Viss gāja tiešām labi, līdz filmēšanas laukumā parādījās kaut kādi pārģērbti policisti un vāvuļoja ruporā, traucējot mums strādāt. Pamodos, biju noparkojies tuvu krastam aiz pilsētas Ekinas,  iepriekšējā vakara pustumsā ar lukturīti biju ieniris iztīrīt dzenskrūvi no zālēm un saldi aizmidzis. Biju ievērojis tikai to, ka te ir saldūdens un netālu piestātnē policijas laiva. Bija atbraukušas divas militārās ekipāžas –  busiņš un pikaps. Tā nu viņi tur krastā stāvēja droši vien, kamēr mēs kļuvām vecāki par 10 minūtēm un traucēja mums strādāt.



Par sadzīvi pašam ar sevi: traukus mazgāju pavirši, drēbes izskaloju ik pēc pāris dienām. Visu laiku laiku jāuzmana, lai kaut kas nebeidzas. Beigties var degviela, eļļa motorā, eļļa virtuvē, gāze virtuvē, dzeramais ūdens, saspiestais gaiss akvalangos, beigties var blīves kompresoram, zirnekļi var beigties vai nobeigties. Beigties var elektronika, elektrība leduskapī, planšetēs, telefonos, sonārā, dronos, gpsā, elektrovadītspējas mērītājā, pulkstenī, niršanas kompjūterā un, piemēram, alus var beigties.  Došos uz veikalu, tiku galā ar militāristiem, izrādās, biju noparkojies viņu teritorijā, bet dzeltenā zīme izrādījās ieaugusi krūmos, viņi atvainojās, ka pamodinājuši mani, bet to, ka mēs strādājām pie tik nopietnas filmu sērijas, es viņiem nemaz neteicu.

 


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru