Vējš un lietus neizbēgams

–

From https://www.thepunctuationguide.com/en-dash.html
© 2019 thepunctuationguide.com

Pie nosēšanās goroda geroi Moskve, kā paziņoja pilots, ar Ģirtu dodamies tālākās gaitās pa plašo Šeremetjevas lidostu meklēt sektoru B, bultas norāda dažādos virzienos, reizumis ejam pa apli, kāpjam augšā un lejā, un tad atkal lejā - braucam ar pazemes vilcienu, stāvam rindās pie liftiem, slīdam uz priekšu un atpakaļ, līdz pulkstenis paziņo, ka esmu sasniedzis dienas soļu limitu, kad nonācām sektorā, no kurā tālāk bija lidmašīna uz Arhangeļsku, puse no četrām brīvajām stundām bija jau notērētas. Sarkanos kostīmos tērptas Aeroflot meitenes stāsta visu par drošību un pasniedza maizīti, brīdī, kad drusku iesnaužos un pilots mūs atkal sveica ar gorod pobiģiteļei Arhaneļsk, aiz iluminatora slīd bezgalīgi purvi, meandrē Dvina, spārni virs bērzu galotnēm, atsitas riteņi un ripo dunēdami pa skrejceļu, kas no betona plāksnēm, lidosta maza ka starppilsētu autoosta, apkārt brīvi palaistas nezāles un zemē iebakstīts putnu biedēklis. Saule starp retiem mākoņiem sveic uzvarētājus, kāds piedāvā taksi, izvēlamies autobusu, kas izmaksā tikai 30 centus, motora pārsegs pavērts, lai labāk dzesējās, smaržo pēc gāzes un uz priekšu kustas dinamiski. Uzmetam mugurās 20 kilogramus smagās somas un gandrīz kā jaunībā, optimistiskā solī strauji tuvojamies viesnīcai, soļodami pa koka trotuāriem, starp deviņstāvu blokmājām, tuvāk ceļmalām koka relikti, divstāvu mājas ieaugušas suņuburkšķos un vīgriezēs, pārklātas papeļu pūkām. Šur tur pa kādai nātrei, daudzveidībai. Cilvēki te ļoti gaiši, nav nekādi ņenci un nav arī ziemeļbriežu, izrādās, ap devītā gadsimta visu te grozījušies vikingi un vēlāk arī poļi, gan jau kaut kas palicis mantojumā.

Autora foto

Sagaida Pāvils ar studenti, viņi no Siktivkavas kaut kā atkūlušies ar piedzīvojumiem un daudz mantām, ir dabūti papīri, vajadzīgās atļaujas, lai varētu doties tālāk uz Volungu caur Ņižņiju Pešu. Kaut kur aiz polārā loka, Barenca jūrā. Diena gandrīz aiz muguras, nopelnītas vakariņas un alus, galvenais jau, ka papīri kabatā. Naktis te gaišas un alus vidējs, blāvās debesīs uzlec mēness, grozās ziemeļu stāsti ar vēju, kas sasniedz 30 m/s, cilvēkiem, kas bēgumā ielipuši dubļos un noslīkuši paisumā, līgojās vējā kā tādi zivjubiedēkļi. Diena reiz beidzas un sākas jauna, tumšāks te nepaliek, tikai gaišāks.

Jauna diena, atkal saulaina un silta, sākas ar iepirkšanos ­ – garie zābaki, milimetra papīrs, vizuļi un siltās zeķes. Brīvdabas muzejs un bezgalīgas pastaigas, laiska vasaras dzīve, nesaprašanās bankā, banknotes, līdz uzlec mēness. Kolēģi saēdas pretšūpošanās zāles, rīt jālido uz Pešu ar Antonova konstruētu lidmašīnu, tautā sauktu par kukuruzņiku, vemšana neizbēgama, viņi tādi miegaini, sausām mutēm, neriskēju tās tabletes rīt, labāk vemju, ja lemts vemt, varbūt rīt domāšu savādāk. No Pešas tālāk ar motorlaivu uz Volungu, tad nometnes iekārtošana un pāris nedēļas darbs pie atsegumiem, bez sakariem, tālu no civilizācijas, varbūt ņenci atceļos pie mums, varbūt kāds lācis atnāks vai ziemeļbrieži iemaldīsies. Viss ir iespējams, vējš un lietus neizbēgams, izbaudām vēl pēdējo silto dienu civilizācijas skavās.